| a’ņgõ|rōda *38 s ahinguraud ▫ žebērkļa metāla daļa |
aplōka 1 *38 s
(a) koppel, karjaaed ▫ aploks - i’bbizt aplōka hobusekoppel ▫ zirgu aploks; lambõd aplōka lambakoppel ▫ aitu aploks; nī’emõd aplōka lehmakoppel ▫ govju aploks
- Mēg teimõ aploukõ. Me seadsime sisse koplit. ▫ Mēs iekārtojām aploku. Ajā nī’emõd aploukõ! Aja lehmad koplisse! ▫ Dzen govis aplokā! Nī’emõd vȯ’ļt lǟ’nõd aplōkast ulzõ. Lehmad olid koplist välja läinud. ▫ Govis bija izgājušas no aploka.
|
aplōka 2 *38 s haru ▫ zars, sazarojums, žuburs > a’r- ang aplōka hanguharu ▫ dakšu zars; riek aplōka teeharu ▫ ceļa sazarojums; pū aplōka puuharu ▫ koka žuburs; jo’ug aplōka jõeharu ▫ upes pieteka
|
boŗk|rōda *38 s liimeister, voole ▫ slīmests (etn.) - Boŗkrōdaks kūorštõb pūḑi, boŗkõb pūḑi. Liimeistriga kooritakse puid, voolitakse puid. ▫ Ar slīmestu mizo koku, grebj koku.
|
ibīz|rōda *38 s hobuseraud ▫ pakavs - ibīzrōdan kūž na’ggõlt hobuseraual [on] kuus naela ▫ pakavam [ir] sešas naglas
|
| ist|lōda *38 s sõudepink ▫ airētāja sols |
jei|rōdad *38 s pl uisud ▫ slidas - jeirōdadõks a’ilõ uisutada ▫ slidot
|
| jumāl|lōda *38 s armulaud ▫ dievgalds = bikt |
kālmad|rōda *38 s kalmuraud ▫ kapa dzelzs - ne’i tȭlza veis nemē kālmadrōda nii nüri nuga kui kalmuraud ▫ tik neass nazis kā kapa dzelzs
|
| kapīņțõb|rōda *38 s kapsaraud ▫ dzelzīte, kapājamā dzelzs (etn.) KK78b45 = nǭțõd|rōda, rōda (c) |
| katūks|lōda *38 s katuselaud ▫ jumta lubiņa (etn.) |
| kä’d|rōdad *38 s pl käerauad ▫ rokudzelži |
kerž|rōdad *38 s pl lambarauad ▫ dzirkles - Lāmbazt kerīkšiz keržrōdaks. Lammast pöeti lambaraudadega. ▫ Aitu cirpa ar dzirklēm. KK78a55
|
| kiņdž|rōda *38 s künniraud, sahk ▫ lemesis (etn.) 79.7 |
| kǭ’pšõl|rōda *38 s jaluse raud ▫ kāpšļa dzelzs (etn.) |
| lä’b|lōda *38 s aknaluuk ▫ loga slēģis |
linā|lōda *38 s koonlalaud ▫ sprēslīca (etn.) - Linālōdad vȯ’ļtõ ne’i kērabizt. Koonlalauad olid nii mustrilised. ▫ Sprēslīcas bija tik izrakstītas. KK78b25
|
lōda *38 s
(a) laud (mööbliese) ▫ galds - lōda jālgad lauajalad ▫ galda kājas; loudõ la’gtõ lauda katta ▫ klāt galdu; loudõ rīstõ lauda koristada ▫ nokopt galdu; lōda jū’rõ (~ kilgõ) istõ lauda istuda ▫ sēsties pie galda; lōda jūsõ (~ kilgsõ) istõ lauas, laua ääres istuda ▫ sēdēt pie galda; istõ lōda tagān istuda laua taha ▫ sēdēt aiz galda; ne’iku pi’ds ī’dtõ loudõ nagu mööda üht lauda ▫ kā pa vienu galdu 79/11; KK78b60
- Perīmīez, se je’mmitõt lōda tutkāmõs istīz, perīnai mūndakõrd istīz perīmī’e kilgsõ. Peremees, see enamasti istus laua otsas, perenaine mõnikord istus peremehe kõrval. ▫ Saimnieks, tas vairāk galda galā sēdēja, saimniece reizēm sēdēja blakus saimniekam. Ku sa ūod lōda tuoiz kilgsõ, sa ūod lōda tagān, ja jūsõ, ku sa ūod sīes kilgsõ. Kui sa oled laua teisel küljel, sa oled laua taga, ja laua ääres, kui sa oled sellel küljel. ▫ Ja tu esi galda otrā pusē, tu esi aiz galda, ja pie galda, tad tu esi šajā pusē. Mēg istām ī’d lōda jūs: si’z mä’ddõn u’m ikš mēļ, ūomõ mȯ’lmõd ī’dmēļizt. Me istume ühe laua ääres: siis meil on üks meel, oleme mõlemad üksmeelsed. ▫ Mēs sēžam pie viena galda: tad mēs esam vienisprātis, esam abi vienprātīgi. KK78b82; KK77b
(b) laud, plank ▫ dēlis |
| lōka *38 s lauk ▫ loks (augs) |
lȭda *38 s
(a) puutaldrik ▫ koka šķīvis L
(b) puukauss kalade soolamiseks ▫ koka bļoda zivju sālīšanai (etn.) L |
| nǭțõd|rōda *38 s kapsaraud ▫ dzelzīte, kapājamā dzelzs (etn.) = kapīņțõb|rōda, rōda (c) |
ōda *38 s haud ▫ kaps - tõvā ǭda sügav haud ▫ dziļš kaps; oudõ kovvõ hauda kaevata ▫ rakt kapu
|
| pres|rōda *38 s triikraud ▫ gludeklis = pletīzõr, rōda (e), silāz|rōda |
| rangõ|rōdad *38 s pl suurauad ▫ laužņi (etn.) |
rōda *38 s
(a) raud ▫ dzelzs - pǟva le’bbõ rōda tu’lsõ päev läbi raud tules ▫ visu dienu dzelzs ugunī; roudõ ta’ggõ rauda taguda ▫ kalt dzelzi KK77 a
- Tagā roudõ, koņtš se u’m kūmi. Tao rauda, kuni see on kuum. ▫ Kal dzelzi, kamēr tā ir karsta.
(b) hobuseraud ▫ pakavs - Lǟ’b ibīztõ tagām, u’m pa’nmõst rōdad jū’rõ. Minnakse hobust rautama, peab panema rauad alla. ▫ Iet apkalt zirgu, jāliek pakavi klāt. KK78b4
(c) kapsaraud ▫ dzelzīte, kapājamā dzelzs ( etn.) = kapīņțõb|rōda, nǭțõd|rōda- Sigād pierāst kapīņțiz na’ggiri rōdaks. Sigadele hakiti kartuleid kapsarauaga. ▫ Cūkām kartupeļus kapāja ar dzelzīti.
(d) suurauad ▫ laužņi - Rōda panāb ibīzõn sū’zõ. Rauad pannakse hobusele suhu. ▫ Laužņus liek zirgam mutē. KK77 a
(e) triikraud ▫ gludeklis = pletīzõr, pres|rōda, silāz|rōda |
rōdad *38 s pl ahelad, vangirauad ▫ važas - Panāb rištīngõn kädūd-jālgad rōdad si’zzõl. Pannakse inimesel käed-jalad raudu. ▫ Ieliek cilvēkam rokas, kājas važās. KK77 a
|
| sīedõb|lōda *38 s söögilaud ▫ ēdamgalds |
| silāz|rōda *38 s triikraud ▫ gludeklis EIVw = pletīzõr, pres|rōda, rōda (e) |
sīlma|lōda *38 s silmalaug ▫ plakstiņš (anat.) - Sīlmalōdad īebõd smagāks, lǟ’bõd vi’zzõ. Silmalaud muutuvad raskeks, lähevad kinni. ▫ Plakstiņi kļūst smagi, veras ciet.
|
| sīpõl|lōka *38 s sibulalauk, sibulapealsed ▫ sīpolloks |
| strep|lōda *38 s trepilaud, trepiaste ▫ kāpņu dēlis, kāpņu pakāpiens KK78a16 |
| suotk|lōda *38 s tallalaud, suks ▫ steļļu pamina (etn.) |
| tie|rōda *38 s teras ▫ tērauds |
| tiļā|lōda *38 s paadi põhjalaud ▫ tilaudas (mar.) TL78b65 |
ūož|lōda *38 s lõhandik (pooleks aetud ja tahutud palk) ▫ pusbaļķis, plēsts grīdas baļķis (etn.) - Vanāst saitõ ūožlōdad tī’edõd; pū sai lǭ’gstõd lǭ’igi, ja lǭ’igi lǭ’gstõd kant sai jarā to’vdõd tazīzõks ja tuoi ei pūolimmõrgoutlimi. Vanasti tehti lõhandikud; puu sai aetud lõhki, ja lõhki aetud pool sai tahutud tasaseks ja teine jäi poolümmarguseks. ▫ Senāk tika taisīti plēsti baļķi; koks tika pārplēsts, un pārplēstā puse tika notēsta līdzena un otra palika pusapaļa. 86a57
|
veņḑž|lōdad *38 s pl kerilauad, haspel ▫ tītavas (etn.) - Jālgad lǟ’bõd neme veņdžlǭdad. Jalad lähevad nagu kerilauad. ▫ Kājas iet kā tītavas.
|
